Kā kļūt par veģetārieti - mans stāsts -

Šobrīd publiskajā telpā klejo dažnedažādi stāsti par to,kas labs un kas nē. Cilvēki runā,spriež,filozofē,komentē,kritizē un slavē. Tai skaitā arī būšanu un kļūšanu par gaļēdāju,veģetārieti,vegānu,svaigēdāju vai vispār pranas ēdāju. Katram sava taisnība...

Vieni skaļi bļauj,ka veģetārisms vai vegānisms tik vien kā modes lieta ir... Sava daļas taisnības arīdzen tur slēpjas,jo vienmēr ir tādi,kas iet pa priekšu un ir tādi,kas seko,nesaprasdami-kāpēc? Bet mode mainās un mainās arī sekotāji. Tā tas bija,ir un būs.

Man pašai liekas,ka mani veģetārisma mode neskar. Liekas,bet visticamāk skar, tikai tādā man nekontrolējamā līmenī. Ideja par to,ka pārstāšu ēst gaļu, manī brieda jau sen. Kā daļa Latvijas bērnu, uzaugu laukos ar savu ģimenes saimniecību-gotiņām,rukšiem,vistām un pīlēm. Zināju,ka piens pakās pats no sevis nepildās un desas kokos neaug. Visi procesi redzēti, līdzjūtības maņas zināmā mērā notrullinātas,jo mūždien esošais teiciens-tāda jau tā dzīve ir-mēs viens otru apēdam. Gaļu ēdām un gaļa garšoja. Savādāks dzīves veids nemaz netika apspriests. Bet kaut kur iekšā perinājās ideja,doma,spīts-nu kā tad tā,mēs tik ļoti mīlam savus suņus,savus kaķus,jūrascūkas,kāds savus tarakānus vai krokodilus,bet nabaga cūkas,govis,vistas,pīles un zosis- tiem nav laimējies... Ēst čebureku ar suņa vai kaķa gaļu-fūūūūūū,tas tak ir tik pretīgi,kā var apēst savu draugu,kaut ko tik mīļu... galu galā vienkārši briesmīgi,jo NEVIENS TAK neēd suni vai kaķi!? Hmm,kaut kā man neiet kopā šī dzīvnieku mīlētāju ideoloģija... Turpinu ēst gaļu,vēl aizvien garšo.

Mainās gadalaiki,mainās cilvēki un dekorācijas,ik pa brīdim kāds pačivina,ka kļuvis par ne gaļas ēdāju,sev uzdodu jautajumu-vai es varētu nēest gaļu. Atbilde nē- gaļa tā ir pārāk liela bauda,gaļa garšo,bez gaļas nav sāta sajūtas... Bet vienmēr starp šīm apmierinātās baudas sajūtām ataust atmiņā mūsu pēdējā ģimenes saimniecības gotiņa. Pašu audzēta,ar pudelīti barota,mīļota un čubināta. Pedējā mēnesī pirms viņai tika nozīmēta eitanāzijai (bez viņas piekrišanas) “pa parasto”,slaucu viņu un kaucu...,gaudoju...,bļāvu...,lūdzu piedošanu... Viņa arī bija daļa no ģimenes. Gaidīta un mīļota,ar savu govs gudrību,ar saviem niķiem,ar gardu pienu,kas bija domāts viņas bērniņiem,bet viņa neprotestēja dalīties arī ar mums. Nespēja skatīties viņai acīs... kad tomēr paskatījos... es tajās redzēju asaras... Un es kaucu vēl vairāk... Mainīt tomēr neko nebija iespējams,jo pietrūka spēka un pietrūka zināšanu.

Bet šīs acis man atmiņa tik dziļi iespiedušās,ka pēc daudziem gadiem,es teicu,nē NĒĒĒĒĒ,NĒĒĒ,NĒ.... Es vairs neēdīšu zīdītājus. Tā dikti sievišķīgi un emocionāli. Un tā vienu dienu es vairs nēedu nedz cūku,nedz lielopa gaļu,nedz jēru,nedz kazas,bebrus,stirnas vai vēl ko,bet ēdu tikai putnus un zivi. Atteikties no tā vēl nebija spēka,jo ...garšoja.

Kādus 2 gadus ēdu. Tad ausīs nāca vēdas un ajūrvēdas un pāriet uz veģetārismu, atsakoties arī no putnu gaļas un zivīm bija jau vienkārši. Pavisam vienkārši-jo bija zināšanas,ka tas ir gan iespējams,gan veselīgi.

Esam veģetārieši jau 3,5 gadus. Nēesam nedz vāji svarā,nedz garā. Personīgi es esmu ļoti laimīga,jo varu būt ļoooooooti labi un sātīgi paēdusi, nenokaujot kādu. Es mentāli un fiziski baroju sevi ar šo dzīvesveidu. Veģetārs ēdiens man sniedz gan baudu,gan sāta sajūtu. Un bauda no gaļas man vienkārši nav nepieciešama-tā man sen jau vairs nav vajadzīga,jo zinu,ka man nespēj dot baudu tāds ēdiens, kurš kādam atnes sāpes un ciešanas.

Man ir bijušas divas lieliskas grūtniecības,piedzimušas divas veselīgas meitiņas. Grūtniecības laikā nelietoju nekādus uztura bāgātinātājus,bet gan fantastiski veselīgu, garšīgu dabīgu uzturu,kas man un bērniem dot nepieciešamās uzturvielas. Mūsu ģimenes ir jau pieņēmušas mūsu dzīvestilu un atbalsta kā nu kurais var un māk. Ir bijuši komentāri,bet ,paldies Dievam,nevisai bargi. Cenšamies viens otra vēlmes respektēt. Apkārtējos būt par veģetāriešiem nepiespiežam,stāstam par veģetārisma pozitīvajām pusēm,bet lēmums katram ir jāpieņem pašam,jo pasauli izmainīt var tikai mainot sevi!

Lēcu zupa

Kad pievērsos veģetāram uzturam,daudz kas tika jaunatklāts un izmēģināts. Viens jaunums kuru būtu vērts pieminēt ir lēcas-mēģinājusi esmu zaļās,melnās,sarkanās un visgaršīgākās man liekas tieši pēdējās-gan savas neatkārtojamās riekstu garšas dēļ,gan tāpēc,ka no visām sanāk viss mīkstākās. Piedāvāju jums pagatavot nu jau vienu no savām mīļākajām zupām,tai nepieciešams:

3 lauru lapas
2 malti melnie pipari
1 t.k. fenheļa sēklu (var iztikt,bet piedod interesantu garšu)
1 ķiploka daiviņa,saspiesta
1 vidējs sīpols
3 burkāni
1 bundža konservētu tomātu gabaliņos
sezonas gadījumā arī 3 svaigi tomāti,bet ziemā un pavasarī iztiekam ar konservētajiem
250 g sausu sarkano lēcu,kuras 20 min ielieku ūdenī mērcēties pirms zupas gatavošanas
sāls
ūdens
ēļļa
petersīļi

 Pannā uzkarsē eļļu ap 2 ē.k. un ieliek lauru lapas, piparus,fenheļa sēklas apcepties apmēram 1 min. Ajūrvēdiskajās receptēs rekomendē garšvielas apcet karstā eļļā,tā panākot maksimālo garšvielu efektu.
Pievieno ķiploku, apcep to sekundes 10 un tad arī sīpolu. Kad sīpols nedaudz apcepies pievienot uz rupjas rīves sarīvētus burkānus. Pasutina.Kad burkāni apcepušies,pievieno svaigus un konservētus tomātus,pasautējot vēl 2 min. Pannas saturu pārliet zupas katlā,pievienot tur 2-3,5 l ūdens (pēc vēlmes-vai zupu gribās biezāku vai šķidrāku) un pievieno jau uzbriedušās lēcas. Vārīt min 6-10 kamēr lēcas gatavas. Es parasti skatos uz lēcu maliņu-tā paliek tāda robaina. Pievienot sāli,zupas vārīšanās beigās,lai lēcas neizjuktu. Ja ir iespēja pievienot pētersīļus-ļoti rekomendēju-tos arī tad,kad zupa jau izvārīta un noņemta no uguns. Vāciņš virsū,lai ievelkās garšas. Sanāk ļoti aromātiska un sātīga. Lai labi garšo!

Sicīliešu burkānu salāti

Rudens visā savā krāšņumā priecē mūs ar savu skaistumu un dabas veltēm. Tāpēc šobrīd īstais laiks gatavot dažādus brīnišķīgus oranžo,sarkano un dzelteno dārzeņu ēdienus. Vieni no maniem mīļākajiem salātiem ir kāda veca sicīliešu recepte kā vienkārši,bet satriecoši pagatavot burkānus. Salāti sanāk mazliet pikanti un sātīgi. Pagatavošanai vajadzēs:

5 lielus burkānus
1 ķiploka daiviņu (saspaidīta)
2 tk sīki sakapāta rozmarīna
2 tk sakapātas piparmētras
3 ēk olīveļļas
2 ēk vīna etiķa (galda etiķis,citrona sula)
sāls,pipari pēc garšas

Pamatreceptē burkānus vajag sagriezt salmiņos,bet es to mazliet pārveidoju,jo tā likās man piemērotāk-ar mizojamo nazi burkānus sākumā nomizoju,vēlāk

nomizotos burkānus turpinu šķērēt miziņās. Tad tvaicējamā katlā un tvaicēju minūtes 4. Var arī blanšēt,bet man patīk,ka sautējot dārzeņiem izteiktāka garša un arī vitamīni un minerālvielas "neaiziet" ūdenī. Burkānus atdzesēt aptuveni 40 min. Citā traukā sagatavot marinādi no pārējām receptē uzskaitītajām sastāvdaļām un kad burkāni atdzisušu tos apliet ar marinādi. Atstāt marinēties 2-4 stundas ledusskapī. Aromāts neļauj tiem ilgi uzkavēties,tāpēc mūsmājās tie mēdz pazust ātrāk nekā receptē noteiktais marinēšanas laiks.

Sviesta cepumi ar šokolādes gabaliņiem (bez olām)

Garšīgi sviesta cepumi,kuri sanāk gana drupeni. Mīklas pagatavošanā netiek izmantotas olas.

150g Ghi sviesta (var arī parasto)
150 g cukura
1 tk kanēlis
1 tk citrona sulas
1.5 tk cepamā pulvera
2 ēk jogurta bez piedevām
300 g miltu
200 g tumšās šokolādes

Saputo mīkstu sviestu ar cukuru,pievieno jogurtu,citrona sulu,kanēli,cepamo pulveri un miltus. Mīklai jālīp kopā vienā bumbā,bet nav jālip pie rokām.Pievieno rupji sarīvētu šokolādi un iemīca to mīklā. Izveido no mīklas desu vai 2 tievākas desiņas-atkarībā,cik lielus cepumus diametrā

grib,ietin sviestpapīrā un ieliek saldētavā uz 30 min. Pēc tam sagriež cepumus,aptuveni 8 mm biezās šķēlītēs,liek sakarsētā cepeškrāsni 180 grādos un cep aptuveni 15 min. Cepumiem jābūt gaiši brūniem. Smaržo lieliski,garšo neatvairāmi.

Plānās pankūkas-bez olām

Kā pagatavot patiesi laimīgas pankūkas,kuru mīklā netiktu izmantota neviena ola? Recepte ir pavisam vienkārša-savieno pienu ar miltiem tikpat šķidrā konsistencē,kā ceptu pankūkas ar olām-nedaudz biezāks kā saldais krējums. Ja gadījumā mīkla ir pārāk bieza un piena vairs nav,noteikti var pašķidrināt ar ūdeni. Pankūku garšai pievieno šķipsniņu sāls,nedaudz  cukuru,kanēli vai vaniļu,bet var iztikt arī bez tām. Atstāt mīklu 30 min vai pat ilgāk pastāvēt un lej uz pannas,pannu pirms katras pankūkas nedaudz ieeļļojot. Sanāk plānas un bezgala garšīgas. Ja Tev ir vēl kāda laba recepte-padalies!

Veselīgā griķu biezputra-nevārīta

Lai pagatavotu šo garšīgo un veselīgo biezputru, Tev būs nepieciešams tikai mazliet laika un pāris sastāvdaļu. Putra derēs gan svaigēdāju diētas piekritējiem,gan vegāniem,gan veģetāriešiem,gan,protams,visēdājiem,jo par visām sastāvdaļām organisms pateiks paldies!
Tātad:
3 porcijām man vajadzēja:

250 g bioloģisko griķu
2 vidēja lieluma ābolu
1,5 banāna
2 saujas ogu.

Bioloģiskos griķus atstāju uz nakti iemērktus ūdenī. No rīta noleju atlikušo šķidrumu,lieku blenderī griķus,nomizotus ābolus,banānus un visas sastāvdaļas lēnā garā sablendēju. Dekorēju ar mellenēm,bet droši var izmantot arī citas ogas-kādas vien tīk. Saskaņā ar Ajūrvēdas diētas principiem,griķus atļauts ēst jebkurā dienas laikā,jo atšķīrībā no pārējiem graudaugiem,griķus organisms pārstrādā viegli. Patīkami,ka griķu uzturvērtība nesamazinās termiskās apstrādes dēļ! Lai labi garšo!